Tikai nedaudzi mākslinieki ir bijuši tik produktīvi tik dažādos kontekstos kā Karls Johans De Gērs. Kārlis Johans De Gērs ir veidojis filmas, fotografējis, veidojis dizainu, gleznojis gleznas, muzicējis un daudz ko citu. Starp slavenākajiem Karla Johana De Gēra darbiem ir viņa TV seriāls “Kūka”, provokatīvais mākslas darbs “Tēvzemes neveiksme” un ne mazāk svarīgi ir viņa krāsainie dizaini no 60. gadiem.
Īsi fakti par Kārli Johanu De Gēru
| Dzimis | 1938 |
| kundze | Marianne Lindberga de Gēra (Marianne Lindberg De Geer) |
| Apbalvojumi | Čaplina balva (1979), Guldbagge (1990), Ture Sventona balva (2001), Stokholmas pilsētas Bellmana balva (2002), Ziemeļvalstu kino balva (2004) u.c. |
| Bērnu skaits | 4 |
| Pēdējo reizi atjaunināts ar | Lielais maldinājums (Thielska Galleriet) |
Kārļa Johana De Gēra programma bērniem
Karls Johans De Gērs ir veidojis vairākas veiksmīgas bērnu un ģimenes televīzijas programmas. Programmām raksturīgs bērnišķīgs rotaļīgums, kas mijas ar netradicionāliem tēliem un lielu devu humora. Iespējams, slavenākā no Kārļa Johana De Gēra programmām ir:
- Kūka (1973)
- Doktor Krall (1974)
- Kants – privātais detektīvs (1983)
Kūku un sofo ceptuve
Kūka stāsta par trim brāļiem, kuri pēc jūrnieku dzīves izkāpj krastā un pievēršas maiznīcas vadīšanai. Jūrnieki ir tikpat oriģināli, cik nezinoši cepšanā. Taču brāļi ir apņēmības pilni, un katrs no viņiem cītīgi strādā savas jaunās maiznīcas labā. Seriālā Kārlis Johans De Gērs spēlē pērtiķi, kas reizēm sagādā nepatikšanas.
Kad seriāls iznāca pirmo reizi, tas tika diezgan asi kritizēts, taču mūsdienās Karla Johana De Gīra “Kūka” ir daudzu iemīļots un gandrīz kulta seriāls. 2018. gadā Karls Johans De Gērs (Carl Johan De Geer) izstādīja melnbaltās fotogrāfijas, kas uzņemtas Sofo maiznīcā Folkungagatan Folkungagatan, Stokholmā.
Torti veidoja Karls Johans De Gērs kopā ar Hokanu Aleksandersonu, kurš ir režisējis TV filmu Nils Olofs Andersons. Filma ar oriģinālo nosaukumu: Nils Olofs Andersons N.O.A. tapis sadarbībā ar Kristeru Brobergu un Ģertu Filkingu.
Carl Johan De Geers modelis
Visur, kur strādā Karls Johans De Gērs, radošums ir bagātīgs. Īpaši tas attiecas uz Karla Johana De Gīra (Carl Johan De Geer) krāsainajiem dizainparaugiem, ko viņš izstrādāja 20. gadsimta 60. gados. Par Karla Johana De Gēra tipisku motīvu drīz vien kļuva rotaļīgas un, iespējams, nedaudz naivas formas un figūras ar spēcīgām krāsām, ko Karls Johans De Gērs vēlējās izmantot, lai izjauktu citādi ierasto pieklusināto, bieži vien brūno un drūmo motīvu tendenci.
Karls Johans De Gērs (Carl Johan De Geer) gadu gaitā ir saglabājis šo rotaļīgumu pat tad, kad viņš rada satīriskus un ironiskus darbus, piemēram, sietspiedi “Apgānītais karogs”, kurā attēlota karoga dedzināšana kopā ar uzsaukumiem un seksuāliem vārdiem. Carl Johan De Geer tika notiesāts un sodīts ar naudas sodu. Tomēr darbs jau bija izplatīts un iespiests vairākos izdevumos, lai gan nav skaidrs, cik daudz oriģināldarbu ir saglabājies.
Kārļa Johana De Gēra (Carl Johan De Geer) apmetne ar dzimtas vēsturi
Karls Johans De Gērs un viņa brāļi un māsas uzauga ģimenē ar senām muižniecības tradīcijām, kur Karla Johana De Gēra tēvs Luiss De Gērs bija radinieks dzimtas pirmdzimtajam muižniekam, Valonijas rūpniekam Luisam De Gēram, kurš 1641. gadā tika iecelts bruņinieka kārtā.
Kārlis Johans De Gērs savu ģimeni neapraksta visskaistākajos vārdos, un viņš bieži vien skaidri pauž, ko domā par savu māti, kura jau ilgu laiku cieš no garīgās slimības. No otras puses, Kārlis Johans de Gērs ļoti mīlēja savu vecmāmiņu, kurai tomēr bija problemātiski politiskie uzskati. Viņa bija pārliecināta naciste.
Kārlis Johans De Gērs ir samierinājies ar savu pagātni kino adaptācijā, kurā viņš attēlo savas dīvainās attiecības ar vecmāmiņu sev raksturīgajā neparastajā Kārļa Johana De Gēra veidā. Tagad jūs varat noskatīties īsfilmu, ko Karls Johans De Gīrs (Carl Johan De Geer) dēvē par “Vecmāmiņa Hitlers un es”. 18 minūšu īsfilma, kas sniedz ieskatu šī mākslinieka neparastajā dzīvē.
